Par mūsu imunitāti!
15. marts, 2020 pl. 18:07,
Nav komentāru
Imunitāte – tā kā apmēram 80% imunitātes atrodas gremošanas traktā, ļoti prātīgi būtu pārskatīt savu ēdienkarti.
Par pro un prebiotiķu balansu un nozīmi vēderam no vecmāmiņas pūralādes, lasiet raksta beigās.
Imunitāti dažkārt dēvē par valodu, kādā organisms sazinās ar apkārtējo pasauli. Ja šī sazināšanās noris bez problēmām, esam veseli, jūtamies labi! Nu, tā - kur mājo IMUNITĀTE?
Aizdegunē atrodas limfātiski audu veidojumi- aizdegunes mandeles. Tās veicina imunitātes attīstību. Bērnam sasniedzot 3-5 gadu vecumu, tās savu uzdevumu organismā ir veikušas, parasti atrofējas un izzūd.
Rīkles galā mums ir mājvieta trim pāriem mandeļu. Šie limfātiskie funkciju ziņā līdzinās limfmezgliem un aizsargā pret ausu, kakla un deguna infekciju izraisītājiem.
Tīmuss ir neizzinātākais orgāns mūsu ķermenī, kura galvenā funkcija ir apmācīt limfocītus specifisku uzdevumu veikšanai. Tīmuss visspēcīgākais un lielākais ir mazotnē, vēlāk samazinās un pilnībā atrofējas.
Aktīvas šūnas, kas veic organisma aizsargfunkciju, satur limfa. Tā cirkulē pa limfvadiem. Aiz ausīm, padusēs, cirkšņu zonā, vēdera dobumā ir nelieli apaļi veidojumi limfmezgli, kuros tiek attīrīta limfa.
Arī liesas uzbūve līdzīga limfmezglam. Tajā notiek asiņu filtrēšana un attīrīšana no baktērijām un citiem svešiem mikroorganismiem.
Imunitātes uzturēšanā svarīga loma ir limfaudu sakopojumiem tievās zarnas gļotādā. Tajā atrodas aptuveni 80% visu imūnšūnu, kas cīnās pret gremošanas traktā nonākušajām nevēlamajām vielām. Ja mikroflora tajā ir normāla, tā spēj tikt galā ar slimību izraisītājiem, pirms tie izprovocē saslimšanu.
Limfmezgla funkciju veic arī aklās zarnas tārpveida piedēklis apendikss. Tas regulē leikocītu koncentrāciju limfā un asinīs.
* Par traucējumiem imūnsistēmas darbībā var liecināt bieža saaukstēšanās, herpes infekcija jeb aukstumpumpas, alerģiskas reakcijas, ādas izsitumu veidošanās un grūti dzīstošas brūces, hroniskas kaites.
Labai imunitātei vajag mieru nerviem un nemieru muskuļiem!
Bet par to mazliet vēlāk!
Tagad par pro un prebiotiķiem.
Lielisks prebiotiku avots ir cigoriņi, pieneņu lapas, ķiploki, sīpoli, puravi, Jeruzālemes artišoki, sparģeļi, klijas, linsēklas, āboli, ogas, kakao, zaļie banāni, mieži, auzas, topinambūrs, kāposti...
Probiotikas jeb labās baktērijas satur skābēti gurķi un kāposti( skabēti, nevis marinēti), kimči (fermentētu dārzeņu maisījums no Korejas virtuves) kombuča (tējas sēne), kefīrs un dažādi ar probiotikām bagātināti jogurti. Svarīgi, lai skābētie produkti nebūtu pasterizēti, jo pasterizācijas procesā labās baktērijas iet bojā.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.