Lavandas
Lavanda ir Lamiaceae dzimts augu sugas pārstāve un ietver līdz pat 47 sugām un augiem. Dabiskajos apstākļos lavandas aug ziemeļu un austrumu Āfrikā, Austrālijā, Arābu valstīs, Indijā, Kanāriju salās un Dienvideiropā. Bet tās kultūras formas izplatītas ir visā pasaulē.
Lavandām ir neparasti skaisti ziedi, tās var būt dažādās krāsās - no baltām, rozā, smaragda violetām un bordo. Tām ir spilgti izteikts aromāts. Ziedēšana ilgst no maija līdz jūlija beigām, dažkārt vasaras beigās lavandas zied atkārtoti.
Jau vairāk nekā tūkstoš gadus lavandu uzskata par zālēm daudzām slimībām. Avicenna sauca lavandu par "smadzeņu slotu un sirds pātagu"
Pirmo reizi lavandas medicīnas grāmatās tika aprakstītas jau 13. gadsimtā. Sešus gadsimtus tā tika audzēta vienīgi klosterī kā ārstniecības augs. Šaurlapu lavanda satur mazāk ēteriskās eļļas nekā franču, taču šī eļļa tiek uzskatīta par daudz dziedējošāku un tās aromāts ir smalkāks un augstāks.
Noteikti jāmin auga plašais pielietojums skaistumkopšanā un pat kulinārijā. Jau gadiem ilgi tiek gatavotas ziepes ar lavandas ēterisko eļļu, kas tām piedod neatkārtojamu aromātu. Ziepēs un citos ķermeņa kopšanas līdzekļos, izmantotas šī ziedauga ēteriskās eļļas un lavandas klātbūtne atrodama pat vairāku gardu saldo ēdienu sastāvā.
Gan lavandu ziedi, gan lapas satur spēcīgas ēteriskās eļļas - tās lieliski atvaira kaitīgos insektus un pievilina labvēlīgos - bites un tauriņus. Kaltēti lavandas stiebri ir tikpat smaržīgi kā svaigi ziedi, taču nav izskatīgi. Tādēļ tos var izmantot aromātiskos spilventiņos un novietot skapī, vannas istabā vai pie gultas.
Lavandas aromterapija
Aromterapija ir vispusīgs holistisks ārstniecības veids, kas balstās uz sen zināmo principu par gara un ķermeņa harmoniju. Izmantojot dažādu ēterisko eļļu smalkas kombinācijas, aromterapija uzlabo gan fizisko veselību, gan garīgo un emocionālo labsajūtu. Lavandas augam piemīt antibakteriālas, anestezējošas un nomierinošas īpašības. Lavandas ēterisko eļļu lieto bezmiega novēršanai, uzbudināmības, galvassāpju un stresa mazināšanai. Antibakteriālo īpašību dēļ ar to pat mēdz apstrādāt brūces, vienlaikus novēršot arī infekcijas iespējas. Tāpēc eļļa piemērota gan apdeguma sāpju remdēšanai, gan garīgā un fiziskā līdzsvara atjaunošanai. Īpaši plašs lietojums ir kosmētikā un aromterapijā – inhalācijām, to izmanto arī pirts rituālos.
Tēja palīdz pret galvas sāpēm. Ar lavandas palīdzību var labvēlīgi ietekmēt kuņģa skābes stiprumu, uzlabot apetīti, mazināt arteriālo asinsspiedienu un žults atteci. Tēju gatavo un lieto tāpat kā citus ārstniecības augu uzlējumus.
Eļļas kvalitāte
Terapijā lietojamām ēteriskajām eļļām jābūt dabiskas izcelsmes un visaugstākās kvalitātes.
Eļļas kvalitāti var noteikt:
- ēterisko eļļu uzpilinot uz papīra. Ja tā neiztvaiko (paliek taukains traips), tā nav dabiska, bet augu eļļā izšķīdināta ēteriskā eļļa.
- Ēterisko eļļu iepilinot ūdenī – ja tā veido uz ūdens virsmas plēvi, nevis pilienus, eļļa nav tīra.
- Ēterisko eļļu uzpilinot uz papīra vai plaukstas. Ja smarža izzūd ātri, eļļa ir atšķaidīta ar spirtu. Tīras eļļas smaržu var sajust līdz 24 stundām.
- Ēterisko eļļu iepilinot ugunī. Tīra eļļa deg bez čurkstēšanas.